Vai esi kādreiz aizdomājies par to, cik auksti patiesībā ir dažādos augstumos? Visiem zināms, ka arī vasaras karstumā augstākajos kalnos ir sniegs un ledus. Par to, kā izskaidrot šo temperatūras maiņu, esam uzrakstījuši šo rakstu.
Noslēguma sadaļā arī praktiski piemēri par to, kā temperatūra mainās dažadu lidojumu laikā – lidojot ar dažāda izmēra lidmašīnām, gaisa balonu un deltaplānu.
Gaisma un siltums ceļo no Saules
Domājot par to, kā temperatūra mainās dažādos augstumos, ir svarīgi izprast šo notikumu procesu. Gaisma un siltums no Saules ceļo pretī Zemei, izsitoties cauri atmosfērai. Savukārt pati Zemes atmosfēra pietiekami labi nespēj noturēt Saules raidīto siltumu, tāpēc tas izsitas tieši cauri atmosfērai. Tas tāpēc, ka gaiss lielākos augstumos retinās, jo gāzes daļiņas izplešas un zaudē enerģiju.
Galu galā siltums no Saules ietriecas zemē, un zeme to uzsūc. Tas jo īpaši notiek mežos un okeānos, jo tie ļoti labi absorbē siltumu. Citas vietas, piemēram, sniega lauki, visbiežāk šo siltumu atstaros atpakaļ – tas nozīmē, ka siltums atsitās atpakaļ pret Sauli, nevis paliek uzsūkties zemē.
Jo augstāk, jo aukstāk
Jo augstāk mēs ejam, jo tālāk esam no siltuma, kas mūs visus silda – t.i. no zemes, kas ir absorbējusi Saules sniegto siltumu. Piemēram, visiem zināms, ka kalnos ir ļoti auksti. Pat ja ir vasaras vidus, augstu kalnos var būt sniegs. Tas ir tāpēc, ka gaiss tik lielā augstumā nespēj noturēties pie Saules starojuma, tāpēc viss siltums no Saules iziet tieši cauri, nesasildot gaisu.
Kosmosā ir daudz vairāk saules starojuma, tāpēc astronauti valkā īpašus tērpus, lai pasargātu sevi no tā. Taču kosmosā nav arī gaisa, kas nozīmē, ka patiesībā nav nekā daudz, pie kā Saules siltums varētu pieturēties.
Temperatūra dažādu lidojumu laikā
Rodas jautājums, cik tad liela temperatūras atšķirība var tikt izjusta dažādu lidojumu laikā.
Jo augstāk kāpsim, jo aukstāka būs gaisa temperatūra. Piemēram, ja tu kāpsi kalnā, tad vari sagaidīt, ka uz katriem 1000m temperatūra pazemināsies par 6.5 grādiem.Tas ir pieņemts kā standarts. Pēc tā arī varam sarēķināt temperatūras maiņu dažados lidojuma veidos.
Lielās pasažieru lidmašīnas
Gandrīz katram no mums vismaz reizi ir gadījies lidot pasažieru lidmašīnā. Vai tas būtu aizraujošs ceļojums uz kādu valsti vai darba izbraukums. Dažiem cilvēkiem patīk lidot, citiem nē. Taču interesanti, vai kādreiz esi aizdomājies par to, cik augstu lidmašīna spēj pacelties un kāda aiz loga ir temperatūra?
Vidējā pasažieru lidmašīna spēj pacelties no 9000m līdz 13000m augstumā. Tas nozīmē, ka uzsākot lidojumu, lidmašīna parasti 15-20 minūtes lido uz augšu, lai sasniegtu vēlamo augstumu.
Runājot par temperatūru, tās atšķirība var sasniegt aptuveni 60 grādus aukstāku no temperatūras, kas konkrētajā laikā ir uz zemes.
Mazās lidmašīnas
Ja domājam par mazajām lidmašīnām, tad to sasniedzamais augstums būs mazāks. Mazās biznesa lidmašīnas, visbiežāk privātās, gan ir ļoti jaudīgas un spēj uzņemt aptuveni tādu pašu augstumu kā pasažieru lidmašīnas. Savukārt mazās, kā, piemēram, populārais Cessna 172 modelis var pacelties 4500m augstumā. Gaisa temperatūra šādā augstumā būs aptuveni par 26 grādiem zemāka nekā uz zemes.
Gaisa balons
Lidojums ar gaisa balonu ir skaists piedzīvojums, kas vismaz reizi dzīvē ikvienam no mums būtu jāizbauda. Tas ir stundu ilgs lidojums pāri skaistajiem mežiem un pļavām, vai pilsētām. Gaisa balons var pacelties aptuveni no 150m līdz 750m augstumā. Līdz ar to arī īpašas maiņas gaisa temperatūrā nebūs, ja vien pāris grādi.
Šādā lidojumā, kad tas notiek brīvā telpā, noteikti vajadzētu parūpēties par kādu silto dzērienu, ko paņemt līdzi. Laba doma ir kvalitatīvi termosi, kas spēs lidojuma laikā priecēt ar siltu tēju, lai pieredzi padarītu vēl patīkamāku.
Pirmais gaisa balona lidojums bija 30m augstumā. Vairāk par vēsturi vari izlasīt mūsu sagatavotajā rakstā Gaisa balonu vēsture – pirmais lidojums.
Deltaplāns
Ar deltaplānu ir visai līdzīgi kā ar gaisa balonu. Tas uzņem augstumu vidēji ap 200m līdz 600m. Ja lidojums ar gaisa balonu ir vairāk mierpilns, tad deltaplāna lidojums šķiet vairāk aktīvs. Īpaši interesants ir lidojums ar deltaplānu pāri Rīgas centram. Tad var lūkoties uz ierastajām ikdienas ainām no pavisam citas perspektīves, no putna lidojuma.
Tā kā termosfērā ir salīdzinoši maz molekulu un atomu, pat neliela daudzuma saules enerģijas absorbēšana var ievērojami paaugstināt gaisa temperatūru, padarot termosfēru par karstāko atmosfēras slāni. Savukārt virs 200 km temperatūra kļūst neatkarīga no augstuma – to vairs nav iespējams ietekmēt.
Cerams, ka esam spējuši izskaidrot temperatūras maiņu gaisā dažādos augstumos, un būsi gatavs savam nākošajam lidojumam!
Ieskaties mūsu iepriekšējā rakstā Kā kļūt par gaisa balona pilotu.