Marss ir viena no mums tuvākajām planētām, līdz ar to nereti rodas jautājums, vai dzīve uz Marsa būtu iespējama. Tā kā par lidošanu kosmosā esam ļoti ziņkārīgi un ieinteresēti, tad arī šo jautājumu esam vēlējušies izpētīt nedaudz padziļinātāk.
Atradām aizraujošu rakstu Life on Mars – is it possible?. Tas mūs iedvesmoja šo jautājumu papētīt arī pašiem un noskaidrot, kā tad tur īsti ir. Vai zinātne atbalsta iespēju, ka kādreiz dzīve uz Marsa varētu būt realizējama?
Stīvens Hokings reiz teica: “Cilvēkiem ir jāpārvietojas uz citu planētu ārpus Saules sistēmas, lai saglabātu cilvēku sugu nākotnē.” Šajā rakstā tuvāk apskatīsim zinātnieka viedokli un iemeslus, kāpēc dzīve uz Marsa nav tik vienkārša, kā gribētos.
Kāpēc tuvākajā laikā dzīve uz Marsa nav iespējama?
Jāsāk ar to, ka dzīves apstākļi uz Marsa ir daudz brangāki kā uz mūsu planētas Zemes. Ja varētu domāt, ka lidojums uz Marsu ir visgrūtākā daļa, tad tā noteikti nav. Ja arī dzīve uz Marsa būtu iespējama, tai būtu nepieciešams rūpīgi sagatavoties. Paskaidrosim tuvāk.
Lai dzīvotu uz Marsa, planēta būtībā ir nopietni jāpārveido. Ja tas neizdotos, cilvēkiem būtu jāatgriežas pie dzīves alās vai zem milzu kupoliem. Turklāt šis izskatās pēc vienkāršākā izdzīvošanas scenārija uz Marsa.
Marss ir planēta diezgan tuvu Zemei ar atmosfēru, un kādreiz uz tās atradās ūdens. Daudzi zinātnieki uzskata Marsu par cilvēka dzīvībai piemērotāko planētu un domā par to, kā Marsu padarīt apdzīvojamu.
Pašreizējie atklājumi uz Marsa liecina tikai par to, ka planēta kādreiz ir bijusi apdzīvota, nevis par to, ka tā varētu būt apdzīvota nākotnē. Lai gan vairāki atklājumi liecina, ka uz Marsa pastāv noteiktas dzīvības pazīmes, tie nepierāda, ka uz Marsa ir iespējams radīt cilvēcei nepieciešamos dzīves apstākļus.
Vai cilvēcei izdosies atrast citu planētu?
Skaidri saprotams, ka pašlaik dzīve uz Marsa nav īsti mūsu nākotnē. Vismaz ne ar to tehnoloģiju, kas cilvēcei ir pieejama šobrīd. Taču, vai tas nozīmē, ka neatradīsies arī cita mums piemērotāka planēta?
Ar vārdu “pasaule” mūsu senči saprata nevis vienu planētu, bet gan visu Saules sistēmu. Jau 2000. gadā Hokings teica, ka cilvēcei ir jāatrod veidi, kā nākamajos 300 gados pārcelties uz citu planētu. Mums tas ir jādara, jo līdz tam laikam cilvēki būs piesārņojuši Zemi tik tālu, ka dzīvība šeit vairs nebūs iespējama. Arī turpmākajos gados zinātnieks Hokings turpina atgādināt, ka cilvēcei ļoti nopietni jādomā par iespēju apdzīvot citas planētas.
Tikmēr Pasaules Dabas fonda zinātnieki, apkopojot zinātniskos pētījumus no visas pasaules, 2002. gadā nonākuši pie interesanta secinājuma. Lai lai cilvēce izdzīvotu un apmierinātu tās pašreizējās strauji augošās vajadzības, tai būtu nepieciešams aizņemt divas planētas Zemes lielumā.
Pirmā planēta, kuras vārds tika minēts saistībā ar cilvēces pārvietošanu, bija Mēness. Tas ir Zemes dabiskais pavadonis un mūsdienu zinātnieku atrastā planēta, kas ir vistuvāk Zemei. Bet Mēnesim nav atmosfēras un uz tā nav atrasts ūdens. Ja uz Mēness tiktu būvēta pilsēta, tai pastāvīgi būtu jāpiegādā gaiss, ūdens un pārtika.
Profesors Hokings uzskata, ka Saules sistēmā nemaz nav planētas, uz kuras cilvēce varētu dzīvot.
Tātad kādu dienu mums visticamāk būs jāatrod dzīvesvieta ārpus Saules sistēmas.
Ceram, ka šis raksts bija interesants un tev noderīgs!
Esam izveidojuši arī citus pārdomu rakstus par kosmosu, kurus vari apskatīt – Labākās filmas par kosmosu vai Cik cilvēki ir lidojuši kosmosā.