Jau kopš seniem laikiem cilvēkam vienmēr ir gribējies lidot augstu debesīs – kā putnam. Lai arī cik ļoti tiktu mēģināts, vicinātas rokas, imitētas putnu kustības, lidot nekad nebija izdevies. Bija nepieciešams atrast citu veidu, kā lidot. Kādu izgudrojumu – piemēram, gaisa balonu.
Šajā rakstā apkopota īsa un konkrēta gaisa balona vēsture. To lasot, uzzināsi daudz interesantas informācijas par diviem franču brāļiem, kas kopīgiem spēkiem izgudroja gaisa balonu un uz visiem laikiem izmainīja pasauli.
Pirmie eksperimenti – gaisa balona piedzimšana
Žozefs Montgolfjē (Joseph Montgolfier) bija franču vīrs, papīra ražotājs. Piedzimis 1740. gadā, viņš vienmēr bijis ieinteresēts mašīniekārtu attīstības progresā, tā kā tolaik tas bija varen aktuāli. Kopā ar savu jaunāko brāli Etjēnu (Etienne) viņi vienmēr sapņoja par cilvēka spēju kādu dienu lidot. Abi pat cerēja no debesīm noķert mākoņus, ko iesprostot, viņu izgudrotā, speciāli tam paredzētā grozā.
Tomēr viņi nespēja atrast veidu, kā šo ideju padarīt par realitāti. Kādu dienu Žozefs, virs kamīna paturējis savu kreklu, piepumpēja to ar karstu gaisu. Tajā mirklī viņš saprata, cik ģeniāls viņš patiesībā ir. Viņš uzreiz saprata, ka, tā kā karsts gaiss ir vieglāks par aukstu gaisu, viņš var izmantot šo jaunatklāto paņēmienu, lai no zemes paceltu kaut ko smagu.
Viņš nekavējoties dalījās savā atklājumā ar brāli Etjēnu un viņi sāka iztēloties, kādu formu varētu izmantot balona konstruēšanai, lai veiktu pirmos lidojuma eksperimentus. Sākumā viņi izvēlējās viena kubikmetra zemeslodes globusu. Globusu sildot pie ugunskura, tas ātri vien aizlidoja un sasniedza veselu 30m augstumu!
Tas notika 1782. gada novembrī. Šis laika posms arī tiek uzskatīts par aerostatu piedzimšanas brīdi.
Pirmais gaisa balona lidojums publikas priekšā
Decembrī abi brāļi turpināja savus eksperimentus ar 3 kubikmetru balonu. Tad 1783. gada aprīlī viņi atkārtoja eksperimentu nu jau ar 800 kubikmetru balonu, kas pacēlās vairāk kā 365m augstumā. Līdz tam brīdim viņi slepeni bija strādājuši savā dārzā, bet, jo lielāku augstumu balons spēja sasniegt, jo vairāk viņi baidījās, ka kāds no vietējiem par to uzzinās un nozags viņu ideju. Viņi nolēma organizēt pirmo publisko lidojumu ar savu balonu viņu dzimtās pilsētas centrā. Process norisinājās ar uzticamiem palīgiem, kas vajadzības gadījumā apliecinātu, ka Montgolfjē brāļi ir idejas autori.
Viņi izgatavoja 900 kubikmetru gaisa balona aploksni, kas izgatavota no kokvilnas un šūta uz papīra. Jau 4. jūnijā viņi piesēja balonu pie zemes un pie 2 mastiem, kā arī pievienoja grozu, kas sapildīts pilns ar vilnu un salmiem. Kad bija izveidojies pietiekams karstums, lai ļautu balonam pacelties, viņi pārgrieza virves un balons sāka lidot debesīs, sasniedzot vairāk kā 9’000m augstumu. Kad 10 minūtes vēlāk kļuva aukstāks, balons piezemējās kādā laukā un sāka degt, pateicoties viegli uzliesmojošajam groza pildījumam. Diemžēl zemniekus, kas strādāja laukā, ļoti pārbiedēja šis dīvainais lidojošais objekts, kas nāca no debesīm. Viņi nepakustināja ne pirksta, lai apturētu uguni. Līdz ar to šis gaisa balona prototips bija pilnībā sadedzis un pagalam.
Jebkurā gadījumā liecinieki pirmajam lielajam lidojumam bija. Līdz ar to brāļi Montgolfjē varēja rakstīt Francijas Zinātņu akadēmijai, lai oficiāli tiktu pasludināti par pirmajiem cilvēkiem, kas uzbūvēja lidojošu objektu.
Pirmais pasažiera lidojums – pīle, gailis un aita
Akadēmija brāļus uzaicināja uz Parīzi, lai viņi varētu sarīkot lidojuma demonstrāciju. Sākotnēji uz Parīzi devās Etjēns – viņš satika dažādus fiziķus, kas bija ieinteresēti viņa izgudrojumā. Viens no tiem, vārdā Pilatre de Rosjē (Pilâtre de Rosier), piekrita kļūt par pirmo lidojuma pasažieri.
Tikmēr kāds cits zinātnieks uzbūvēja gaisa balonu, kas piepildīts ar ūdeņradi – gāzi, kas ir vieglāka par gaisu. Un jau augustā šis gaisa balons lidoja.
Etjēns gribēja iet vēl tālāk – viņš gribēja būt pirmais, kas realizē gaisa balona lidojumu ar pasažieri. Fiziķis Pilatre de Rosjē jau bija pieteicies lidojumam, taču tas joprojām tika uzskatīts par pārāk bīstamu. Tāpēc tika nolemts, ka pirmajā lidojumā piedalīsies pīle, gailis un aita.
Šis lidojums noritēja 19. septembrī. Francijas karalis Luijs XVI labprāt palīdzēja un asistēja šajā projektā. Trīs dzīvnieki tika ievietoti grozā, kas piesiets pie gaisa balona aploksnes. Pēc triju minūšu ilga lidojuma visi trīs dzīvnieki tika atrasti dzīvi – aita pat mierpilni ganījās un ne par ko nebija satraukusies.
Tas kalpoja par tik ļoti nepieciešamo pierādījumu, ka dzīva būtne (neskaitot putnus) spēja lidot bez kaitējuma.
Pirmais cilvēka lidojums gaisa balonā
Vienīgais, kas stājās pretī cilvēka lidojumam gaisa balonā, nu bija karalis Luijs XVI. Viņš aizliedza riskēt ar cilvēka dzīvību, jo jutās par to atbildīgs. Pēc ilgām pārrunām viņš tomēr padevās un piekrita atļaut šo lidojumu, tomēr pats uz vietas būt negribēja.
Montgolfjē brāļi paši nelidoja, jo bija devuši solījumu savam tēvam nekad nelidot pašiem savā balonā drošības apsvērumu dēļ. Tā arī fiziķis Pilatre de Rosjē tika izvēlēts lidojumam. Līdzsvaram tika izvēlēts vēl viens pasažieris. Grozs tika sadalīts trīs daļās – pasažieriem tika rezervētas divas sānu daļas. Uguns avots (no salmiem taisīts ugunskurs) atradās groza vidū. Lai kontrolētu balona augstumu, pasažieri paši varēja ‘‘pabarot’’ uguni ar salmiem.
Lidojums norisinājās 1783.gada 21. novembrī – datumā, kurš tika iegravēts vēsturē. Lidojuma laikā izrādījās, ka fiziķim de Rosjē piemita laba intuīcija saistībā ar to, kad nepieciešams balonu uzkarsēt un kad nē. Otrs pasažieris lidojumu izbaudīja vairāk pasīvi. Šī lidojuma rezultāts bija veiksmīgs lidojums pār Parīzi 28 minūšu garumā ar augstumu ap 900m.
Brāļi Montgolfjē bija izcīnījuši lielu uzvaru, sasniedzot pirmo cilvēku lidojumu.
Gaisa baloni mūsdienās
Pēc pirmā veiksmīgā lidojuma daudzi gaisa balonus uzskatīja par modes lietu, citi – par apšaubāmu veidu, kā zagļiem u.c. noziedzniekiem apiet valstu robežas. Parādījās liela sāncensība starp pirmajiem lidotājiem, kas beidzās ar fiziķa Pilatre de Rosjē neveiksmīgu lidojumu un letālu iznākumu. Tad arī gaisa baloni ātri vien izgāja ‘’no modes’’ līdz aptuveni XX gadsimtam.
20.gs. sākumā Luijs Godārs (Louis Godard) izgudroja naftas degli. Taču tas nebija pietiekami efektīvs, lai pilnvērtīgi izmantotu gaisa balonus.
Vajadzēja pagaidīt līdz pat 60. gadu beigām, lai, pateicoties jaunu materiālu izgudrošanai, varētu redzēt moderno gaisa balonu izstrādi. Amerikānis Eds Josts (Ed Yost) bija pirmais cilvēks, kas eksperimentēja ar jauno gaisa balona modeli un tā dizainu. Pēc viņa izgudrojuma slīpēšanas gaisa balons nav mainījies un tā izskatās arī šodien.
Kopš tā laika nav panākts ievērojms progress gaisa balona formā vai izmantotajās tehnoloģijās, izņemot uzlaboto audumu un degli.
Par to, kā ir lidot ar gaisa balonu mūsdienās, izlasi rakstā Dzimšanas dienas lidojums ar gaisa balonu.